Šis rudens sabiedriskā transporta pakalpojumu sfērā nācis ar vairākām izmaiņām. Septembra sākumā a/s “CATA” pacēla braukšanas biļešu cenas rajona satiksmē. Šonedēļ paziņots par slēgtajiem reisiem starppilsētu satiksmē. Tuvākajā laikā izmaiņas gaidāmas arī rajona maršrutu kustībā, slēdzot nerentablos autobusu reisus.
Uz jautājumiem par esošajām un gaidāmajām izmaiņām rajona un starppilsētu satiksmē “Druvai” atbildes sniedza a/s „CATA” izpilddirektors Andris Malkavs un rajona padomes izpilddirektora vietnieks Lotārs Dravants.
- Kādas izmaiņas gaidāmas tālsatiksmē un rajona maršrutos?
A. Malkavs: - Satiksmes ministrijai nepildot savas saistības un aizbildinoties ar naudas trūkumu, pārvadātāji nesaņem solītās dotācijas. Turklāt no ministrijas vasaras vidū izskanēja aicinājums par 15 procentiem samazināt nerentablo reisu skaitu gan satiksmē rajona robežās, gan starppilsētu maršrutos.
L. Dravants: - Minētie 15 procenti ir ministrijas provizorisks aprēķins, ņemot vērā, par kādu apjomu tika slēgti līgumi, kas ir spēkā līdz gada beigām. Satiksmes ministrija rēķinājās ar pārvadātāju zaudējumiem, taču izrādās, ka ir lielāki, nekā viņi prognozēja un nekā tie ir šī gada budžetā atvēlētie līdzekļi. Līdz ar to tika veikts aprēķins, ja pārvadājumu skaitu samazinātu par 15 procentiem un paceltu tarifus no 3,5 līdz 4 santīmiem par kilometru, tad pietiktu ar to naudu, kas ir šī gada budžetā.
- Vai rajona satiksmē gaidāmas būtiskas izmaiņas?
L. Dravants: - Noteikti būtu nevietā šobrīd celt paniku, sakot, ka būs krasas izmaiņas rajona satiksmē. Cēsu rajonā noteikti nav nepieciešamība satiksmi samazināt par 15 procentiem. Lai nomierinātu iedzīvotājus un nelaupītu viņiem pārvietošanās iespējas, rajona satiksmē slēgsim tikai divus vai trīs procentus maršrutu. Pašreiz mēs pie tā vēl strādājam. Katrā gadījumā rajona satiksmē no 15. septembra nekādu pārmaiņu vēl nav, kā tas ir starppilsētu satiksmē.
Vēlos uzsvērt, ka auto transporta direkcija nerentablo maršrutu samazināšanu par 15 procentiem izteica lūguma formā. Neviens mūs nevar piespiest samazināt pārvadājumu skaitu, ja mūsu rajonā tas nav nepieciešams. Protams, esam vērtējuši darbaspēka plūsmu no katra pagasta uz rajona centru. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko lejupslīdi, dažviet laukos likvidējas uzņēmumi un darba vietas, bet mēs tādēļ vienā nedēļā vai mēnesī satiksmi uzreiz nepārkārtosim. Katrā pagastā tiks saglabāta iespēja iedzīvotājiem aizbraukt uz pagasta centru un nokļūt rajona centrā. Skumjākais gan ir tas, ka valsts līmenī nav nosaukts pakalpojuma pieejamības standarts, ka, piemēram, iedzīvotājiem no pagasta centra līdz rajona centram jādod iespēja nokļūt reizi dienā vai trīs reizes nedēļā. Tas nav nosaukts. Par šiem jautājumiem paši esam domājuši, vērtējot gan nodarbinātības situāciju uz vietas pagastos, gan daudz ko citu. Taču satiksme ir sakārtota tā, lai skolēni nokļūtu uz skolu un mājām, bet strādājošie uz darbu un atpakaļ.
A. Malkavs: - Reisi, kurus noņemsim rajona satiksmē, galvenokārt saistīti ar pilsētai tuvējām vietām- Priekuļiem, Līviem, Jāņmuižu, bet tas neskars nokļūšanu uz skolām vai darbavietām.
- Ar kādām pārmaiņām jau ar šo nedēļu jārēķinās tālsatiksmē?
L. Dravants: - Ar šo nedēļu izmaiņas autobusu kustībā ir tālsatiksmē. Lielākie samazinājumi ir tajos maršrutos un reisos, kas iet paralēli dzelzceļa maršrutiem.
A.Malkavs: - Tālsatiksmē ”CATA” ir izņemti 18 reisi. Noteikti mazāk autobusu reisu būs virzienā uz Rīgu un atpakaļ.
- Šobrīd likumdošanā ir izstrādāts, ka pārvadātājam valsts kompensē visus radušos zaudējumus. Cik daudz naudas valsts patlaban ir parādā a/s “CATA”?
L. Dravants: - Šobrīd, runājot konkrēti par Cēsu rajonu un Cēsu pilsētas maršrutiem, nekompensētie zaudējumi par pirmo ceturksni ir nedaudz vairāk kā 38 tūkstoši latu, par otro ceturksni vairāk nekā 10 tūkstoši latu. Taču likums nosaka, ka gala norēķins notiks nākamajā gadā, kad uzņēmums nodos gada pārskatu. Tad arī skatīsies, kas ir kompensēts un kas vēl būs jāatlīdzina. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā apmēram uz Jāņiem varētu uzņēmumam samaksāt tos zaudējumus, kas radušies par šo gadu. Jāpiebilst, ka pēc jaunās likumdošanas strādājam tikai kopš šī gada janvāra. Viens riņķis tomēr ir jāapiet, lai saprastu, kas un kā notiek.
A. Malkavs: - Taču par starppilsētu satiksmi valsts parādā ir vēl lielāku summu. Valsts nepilda saistības finansēšanas jomā, un tas pārvadātājus dzen izmisumā.
- Vai biļešu cenu celšana un nerentablo reisu slēgšana kalpos tam, lai šo zaudējumu pārvadātājam nebūtu?
A.Malkavs: - Gribu piebilst, ka nav runa par rentabliem vai nerentabliem reisiem. Mums vispār nav tādu rentablo reisu, kas brauktu ar peļņu. Bet, runājot par nākotni, grūti spriest, kā būs. Elektrība un gāze maksās tik, cik tā maksās. Degvielas cenām ir tendence pieaugt. Arī šoferiem algas būs jāceļ, neskatoties uz to, ko šobrīd saka valdība. Pārvadātājam šoferus vajag.
L. Dravants: - Šis gads pārvadātājiem ir smags un nācis ar daudzām prasībām, jaunu likumdošanu, degvielas cenām un lieliem parādiem.
A.Malkavs: - Šobrīd jūtam, ka plāni par jaunu autobusu iegādi un autoparka atjaunošanu paliek grūti pildāmi. Šis gads tiešām pārvadātājiem ir smags. Turklāt, par šo visu runājot, gribu uzrunāt arī pasažierus, aicinot apzināties, ka kompromisa varianti ar autobusu šoferiem un braukšanu bez biļetēm novedīs līdz tam, ka reisu vienkārši nebūs. Par šo sāpīgo tēmu gada laikā runāts ir daudz arī dažādos masu medijos. Šī tēma aktuāla valstī kopumā. Protams, katram šoferim klāt nepiestāvēs, bet pasažieris varētu būt tas, kurš biļeti uzprasa un bez tās nebrauc.
- Kā norit darbi, kas saistīti ar jaunās autoostas celtniecību Cēsīs, Raiņa ielā 33?
L. Dravants: - Ir izstrādāts skiču projekts, iesniegts pieteikums pilsētas domē. Taču jāatzīst, ka viss norit ļoti lēnām. Nejūtam ieinteresētību un atbalstu no pilsētas domes puses. Mums ir noslēgts līgums par projektēšanu, par publiskās apspriešanas procedūras organizēšanu. “CATA” kā projekta attīstītājs pie tā cītīgi strādā un pilda visas pilsētas domes uzliktās prasības. Nauda nemitīgi tiek tērēta. Taču viss tiek darīts tā, lai pēc iespējas ilgāk šīs procedūras novilcinātu. ”CATA” ir spēkā esošs līgums, ka līdz gada beigām Raiņa ielā 33 jābūt izbūvētai autoostai. Ja tas nenotiek, sākas zemes gabala atsavināšanas procedūra, ar atpakaļpirkuma tiesībām pilsētas domei. Iespējams, ka pilsētas dome gaida tieši šī gada beigas, lai konstatētu, ka konkrētajā adresē nekas nav darīts, un uzreiz zemesgabals tiks atsavināts. Bet skumjākais ir tas, ka ”CATA”, kas šobrīd ir zemes gabala īpašnieks, ir tērējusi naudu. Izdevumu sarakstā ir līdzekļi par zemes gabala pirkšanu, par Uzvaras bulvāra iebrauktuves- izbrauktuves izbūvi, divu skiču projektu izstrādi, samaksātie zemes nodokļi, inflācija... Arī šobrīd katru dienu kāds santīms vai lats tiek tērēts uz šo konkrēto adresi.
- Tas nozīmē, ka pavisam iespējams - Cēsis un pasažieri atkal paliks bez autoostas?
L. Dravants: - Likums nenosaka, ka autoosta nepieciešama pārvadātājam vai rajona padomei. Pārvadātājam pietiek ar vienu stabu, uz kura rakstīts “P” burts. Tas ir stāsts par pilsētas vizītkarti un cilvēkiem, kuri ikdienā izmanto autoostu. Lauku cilvēks varēs pusstundu stāvēt zem klajas debess šķīdonī. Rajona padome kopā ar “CATA” piedāvāja risinājumu - uzcelt jaunu un modernu autoostu, bet tā vien šķiet, ka pilsētas domei tas nešķiet pieņemams variants.
Liene Lote Grizāne, Cēsu rajona laikraksts "Druva"
17.09.2008.
