Akciju sabiedrība "CATA"
Jāņa Poruka iela 8,
Cēsis,Cēsu novads,
Latvija, LV-4101
Vienotais reģ. Nr. 40003016840
tālr: 64122121
e-pasts: cata@cata.lv

1954. gada 2. aprīlī toreizējais autotransporta ministrs Eduards Liberts paraksta divas pavēles: Nr. 244 ,,Par Cēsu 9. autotransporta kantora (ATK-9) izveidošanu” un Nr. 245 ,,Par Valkas ATK-2 izformēšanu”. Pirms tam ir Cēsu pilsētas DDP IK 1954.gada 8. marta lēmums Nr. 31, ar kuru komunālās saimniecības nodaļa ATK rīcībā nodod 3 zemes gabalus A. Kronvalda ielā 27 (kantora ēkas būvei), 29 a (dzīvojamo ēku celtniecībai)

un 38a (autoparka ekspluatācijas vajadzībām). Teritorijas kopējā platība 31 ha. Ražošanas bāzes vajadzībām nodotā teritorija bija staigna pļava starp draudzes skolu barakām un Ceļu pārvaldes saimniecību Kaļķu ielā. ATK-9 organizācijas grupā bija 4 cilvēki – priekšnieks Vladimirs Kuzmins, ekspluatācijas daļas priekšnieks I.Baranovs, ekonomiste Ļ.Frolova un autobusu stacijas priekšniece Smirnova.

Jau no 1951. gada Cēsīs pastāvēja Valkas ATK-2 filiāle, kura veica pasažieru pārvadājumus. 1951.gada 15.maijā Cēsīs pārvadājumus Cēsīs uzsāk pirmais ,,Pobeda’’ markas vieglais taksometrs. Autobusu stacija bija izvietota tagadējās Lenču ielas 4 ēkā. ATK-9 pārvaldes personālam telpas ierāda Rīgas ielas 7 nama otrajā stāvā. Pirmās kravas automašīnas no Valkas pārbrauca 1954. gada 20. aprīlī. Iebraucot jaunajā stāvvietā Kronvalda ielā pirmā automašīna iestieg līdz asīm. No izformētā Valkas ATK-2 darbā uz Cēsīm ar savām automašīnām pārnāk šoferi Vasīlijs Gaļiņins, Vilberts Elstiņš, Nikolajs Kondratenko, Nikolajs Buličevs, Eduards Umblejs, Dmitrijevs Malgovskis, Sergejs Ivanovs, Pēteris Cunskis, Vasīlijs Žigarevs, Mihails Stecs.

1954. gadā darbā ATK-9 iestājās Albertīna Kaķis, Maiga Slaucītāja, Ņina Terenjeva-Potapova, Sofija Mihailova, Arvīds Stūrmanis, Leonīds Berņevs, Aleksandrs Ivanovs,Laimonis Vējiņš, Timofejs Žakovs, K.Fadejevs, kuri visi palika uzticīgi savam uzņēmumam līdz pat aiziešanai pensijā.

Jaunajā saimniecībā sevišķi smagi darba apstākļi remontos, jo trūkst minimālā tehniskā nodrošinājuma. Remontzonā uz 100 automašīnām ir tikai 6 apkalpes bedres. Visi sīkie remontdarbi tiek veikti zem klajas debess. Teritorijas sakopšanai vakaros un svētdienās regulāri organizē talkas. Automašīnu stāvlaukumā veic meliorācijas darbus un uzber grants segumu. Pirmajā ATK-9 pastāvēšanas gadā ir 194 strādājošie, no tiem 94 šoferi. To rīcībā 68 kravas mašīnas, 23 autobusi, kuri apkalpo 10 maršrutus, 7 vieglie un 1 kravas taksometrs. Šoferu un remontstrādnieku kolektīvu pamatā veidoja bijušie frontinieki un no obligātā dienesta demobilizētie, kuri par savu jauno mītnes zemi bija izvēlējušies Latviju. Darba valoda bija krievu. Valodu nepārvaldīšanas dēļ bieži izveidojās amizantas situācijas. Pusmūža vecumā cilvēki turējās pie principa: ,,Neej pie tiem, kas nav tādi kā tu, ej pie savējiem!” Jauniešiem saskarsmē lietu problēmu nebija.

Lai arī bija grūti darba un sadzīves apstākļi, strādājošo noskaņojums bija optimistisks. Vieni priecājās, ka palikuši dzīvi karā, citi – ka atkal ir savējo vidū pēc garajiem Sibīrijas gadiem.

Šādos apstākļos un pie īpašā šoferu un konduktoru darba rakstura, kurš nereglamentē ne noteiktu darba laiku, ne stacionāru darba vietu, vienota strādājošo kolektīva veidošanā ļoti nozīmīga bija arodkomitejas loma, veicinot kultūras un sporta aktivitātes strādājošo vidū. Pirmajā gadā kopā sanākšana bija svētdienu talkas.

Kad 1957. gada aprīlī ekspluatācijā nodod saimnieciskā kārtā uzcelto divstāvu kantora ēku, tās otrajā stāvā iekārto klubu, kurā sāk rosīties pašdarbnieki taksometra šoferi Borisa Derjabina vadībā un galda spēļu cienītāji. 1958. gadā ATK-9 sieviešu koris jau piedalās ministrijas mākslinieciskās pašdarbības skatē, iegūstot savā grupā trešo vietu. Augstu vilni mākslinieciskās pašdarbības un sporta aktivitātes sit sešdesmitajos gados, kad ar atzīstamiem panākumiem darbojas ATK- 9 vokālie ansambļi, deju kolektīvs, futbola komanda. Visā Vidzemē populārs bija ATK-9 deju orķestris, kurā aizrautīgi muzicēja dažādu vecumu un tautību mūziķi (J. Liepiņš, B. Derjabins, A.Kaķis, L.Kivlenieks, K.Jēkabsons, V.Pavlovs, A.Mihailovs, G.Treščenko, J.Lazdiņš u.c.). to varēja salīdzināt pat ar Ainažu filiāles VIA 80. gados.

Diriģentes S. Krampes vadībā uzstājās ATK-9 jauktais koris. Gan futbolistus, gan mūziķus izbraukumos allaž pavadīja kupls savējo atbalstītāju pulks. Tajos gados tradicionāli bija vienas dienas ekskursiju braucieni pa Latviju, Lietuvu, Igauniju. Braucieni uz teātra izrādēm, dzērvenēs, zemledus makšķerēšanu.

Direktora Andra Putniņa laikā tika iedibināta visu apvienībā strādājošo kopā sanākšana maijā un oktobra mēnešos – darba veterānu godināšanai un automobīlistu profesionālajos svētkos. Šiem pasākumiem nomāja iespējami plašākās telpas un koncertēt aicināja populārus māksliniekus.

Tehniskajos sporta veidos nozares ministrijas organizētajās sacensībās AK-9 sportisti vienmēr bija uzvarētāju vidū (M.Volksons, Ā. Gobiņš, M.Rumba, J.Kārkliņš, V.Velvelis,J.Lasmanis, A.Baiža u.c.)

1954. un 1959. gada rudeņos ATK – šoferi strādāja ražas novākšanā jaunapgūtajās zemēs Altaja novadā. Pirmajā reizē kolonna, kurā bija arī 38 ATK–9 šoferi, vadīja priekšnieks V. Kuzmins. 1959. gada rudenī kolonu komplektēja no Cēsu ATK–9 un Valmieras ATK –17 šoferiem. Tās vadītājs bija maiņas mehāniķis Arvīds Eglītis. Toreiz no stepē gūtiem apdegumiem bojā aizgāja viens ATK –9 šoferis.

1955. gadā Autotransporta ministrijas sastāvā iekļauj Galveno ceļu pārvaldi un ministrijas jaunais nosaukums kļūst Autotransporta un šoseju ministrija, bet Cēsu ceļu daļai pārceļoties uz jauno ražošanas bāzi tagadējā Valmieras ielā ATK- 9 rīcībā nonāca tās remontzona un kantora ēka Kaļķu ielā, kuras otrajā stāvā izbūvēja kopmītnes. 1958. gadā remontzonā iekārto profilaktoriju autobusu un taksometru parka apkalpošanai un pieslēdz centrālai apkurei.

Liels ATK- 9 autoparka pieaugums notiek 1959. un 1960. gados, kad, pievienojot resoru autotransportu koplietošanas autosaimniecībām, ATK-9 paspārnē pārnāk Celtniecības ministrijas autobāze, Cēsu būvmateriālu rūpnīcas, Tūjas ķieģeļfabrikas, Limbažu un Cēsu rajonu pienotavu, rūpkombinātu, gaļas pārstrādes uzņēmumu un alus darītavas autotransports un šoferi.

Lai apgūtu pieaugušo pārvadājumu apjomu Limbažu zonā 1959. gadā izveido ATK-9 Limbažu filiāli ar 26 kravas automašīnām. Nākamā gadā filiālē jau ir 40 kravas automašīnas un 2 autobusi. Uz Celtniecības ministrijas autobāzes garāžām Gaujas ielā pārceļas autobusu kolonna(priekšnieks Teodors Motorins) ar dežūrmehāniķi un remontstrādniekiem. Autobusu staciju no Lenču ielas pārvieto uz Cēsu dzelzceļa staciju, bet pasažieru transporta dispečeru punktu iekārto Uzvaras bulvārī.

Kontakti

Akciju sabiedrība "CATA"
Jāņa Poruka iela 8,
Cēsis, Cēsu novads,
Latvija, LV-4101
Vienotais reģ. Nr. 40003016840
tālr: 64122121
e-pasts: cata@cata.lv

Izziņas

Izziņas par autobusu kustību un informāciju par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu:

Cēsu AO
64122762
29163880
   
Limbažu AO
64021045
29395243
   
Siguldas AO
67972106
25445573
   
Saulkrastu fil.
67951551
   
Ainažu fil.
64071322
29424920
   
Aizkraukles fil. 65122635