Laba remontdarbu organizācija, šoferu un remontstrādnieku profesionalitāte parādījās automašīnu nobraukuma līdz kapitālam remontam resursa paaugstināšanā. 80. gados gandrīz 30 AK-9 šoferi ar vienu automašīnu nobrauca 1 miljonu kilometru bez kapitālā remonta, bet autobusa vadītājs Gunārs Ludriks 1981. gadā uzstādīja savdabīgu Ginesa rekordu – pirmais visā toreizējā savienībā ar LAZ markas autobusu nobrauca 2 miljonus kilometru bez kapitālā remonta.
Ienākot ekspluatācijā sarežģītākai tehnikai, nepārtraukti cēlās arī strādājošo kvalifikācijas līmenis. 1984. gadā no 1600 strādājošiem 680 bija ar speciālo vidējo vai vidējo izglītību, 43 ar augstāko vai nepabeigto augstāko izglītību. Augstskolās un tehnikumos ar uzņēmuma stipendijām 80. tajos gados pastāvīgi studēja 10 studentu.
Sadarbībā ar 1. vidusskolu un starpskolu kombinātu skolēnu vasaras brīvdienās remontdarbnīcās atslēdznieka iemaņas apguva pusaudži, kuriem bija interese par autotransportu. Vēlāk daudzi no tiem kļuva par uzņēmuma darbiniekiem.
Darbietilpīgo procesu mehanizācijā nozīmīgs bija kombināta racionalizatoru un izgudrotāju devums (K.Zemītis, J.Pētersons, A.Blaus, J.Mors, A.Sēnals, U.Sirmais, G.Vilde, J.Rudzītis u.c.), kuru idejas īstenoja nestandarta iekārtu ceha strādājošie.
Kolektīvs lepojās ar strādājošo dinastijām, kuras pārstāvēja Bitīši, Žbanovi, Holcmaņi, Timosko, Bērziņi, Plūmes, Ozoliņi, Švirbergi, Umbleji, Mariņenko, Rubeņi, Velveļi, Vīganti, Kozlovi, u.c.
Līdztekus ceļu būvei un kopšanas kvalitātes attīstībai, izmantojot arvien modernāku ritošo sastāvu pastāvīgi auga pasažieru pārvadājumu apjomi.
1984. gadā pasažieru pārvadājumi deva vairāk kā 38% no kombināta kopējiem ieņēmumiem. Pasažieru pārvadājumu realizēšanai kalpoja 172 autobusi (1954.g.-23) 39 vieglie un 4 maršruta taksometri (1954.g.-7).
Uzņēmuma pastāvēšanas 30 gados autobusu maršrutu skaits bija palielināts 18 reizes. Maršrutu kopējais garums sasniedza 12 tūkstošus km.
Maršrutu autobusi pārvadāja pasažierus Latvijas 16 rajonos un 3 rajonos Igaunijā, izpildot 1162 reisus dienā. Neizbraukto reisu skaits nepārsniedza 1%. 1984. gadā ar autobusiem tika pārvadāti 18,1 miljons pasažieru (1954.g.- 750, 3 tūkst.), izpildot 336 miljonus pasažieru/km (1954.g. 8244,8 tūkst.) AK-9 maršrutu autobusi vidēji dienā nobrauca 39 438 km, pasūtījuma 5639 km. Vieglo taksometru veiktie apmaksātie kilometri sasniedza 2292,3 tūkstoši km.
Kravu pārvadājumos apjoma pieaugums – 4,6 reizes (līdz 6043 t. t.), apgrozījumu – 8,8 reizes (līdz 121,9 milj. t/km.) Kravas mašīnu parkā tolaik 468 automobīļi, t.sk. 253 ar dīzeļdzinējiem. Izstrādes automobīļa vidējā kravnesība sastādīja 8,01 tonnu, obligātā klientūra bija iekļautas 39 organizācijas un uzņēmumi.
Šajā laikā AK-9 rīcībā ir 705 automašīnas, 116 piekabes, bet strādājošo skaits pārsniedz 1600 cilvēku. 605 ritošā sastāva un personāla nodarbināti bāzes uzņēmumā Cēsīs, 40% - filiālēs. Šāda pārvadājumu darba apjoma izpilde nodrošināja modernā ražošanas bāze un saliedētais kolektīvs, kas arī deva pamatu 1985. gada reorganizēt Cēsu 9. autokombinātu par Cēsu autotransporta apvienību (CATA) ar bāzes uzņēmumu Cēsīs, filiālēm Ainažos un Saulkrastos un ražošanas vienībām – autotransporta uzņēmumiem Limbažos un Siguldā. (autotransporta un šoseju ministrijas 29.03.1985. gada pavēle Nr. 149). 1986. gadā tika izveidota vēl viena filiāle Madonas rajonā Ērgļos (vadītāji R.Dreiblats, U.Plendišķis).
Aizvadītajos gados pie uzņēmuma stūres stāvējuši: Vladimirs Kuzmins (1954.-55.g.) Dmitrijs Pupčenoks (1955.g.) Otto Kozlovskis (1955-59.g.) Andrejs Zariņš (1959-62.g.) Vladimirs Ļitviņenko (1962.- 64.g.) Anatolijs Prodans (1964.-1969) Andris Putniņš (1969-1992.g.) Gatis Zariņš (1992.-97.g.) No 1997. gada februāra uzņēmuma vadītājs ir Māris Ozoliņš.
Apvienības vēsturē paliekošas pēdas atstājis Andris Putniņš, kura saskanīgā vadības komanda – galvenais inženieris Kārlis Lazdiņš un filiāļu vadītāji izveidoja saliedētu, draudzīgu un darbīgu 1800 strādājošo kolektīvu, īstenojot nākotnē stabilas, ražīgas uzņēmuma darbības nosacījumus, radot modernu ražošanas bāzi un uzlabojot strādājošo darba un sadzīves apstākļus, ražošanas organizācijā paceļoties no kantora līdz apvienības līmenim. Iecerēs palika filiāļu izveidošana Jaunpiebalgā un Lodē.
Pārvadājumu apjoms 2003.gadā sasniedzis 12 milj. 323 tūkst. km, t.sk. regulārajā satiksmē un tūrisma braucienos 10 milj. 690 tūkst. km., bet pārējie 1 milj. 633 tūkst.km – kravu pārvadājumi.
Vidēji katru dienu uz līnijas izbrauc no 90 līdz 105 autobusiem un, atkarībā no sezonas, no 15 lidz 25 kravas automašīnām.
Pārvadāto pasažieru skaits ir 4 milj. 687 tūkst. 2003. gadā.
Sabiedrības 2003. gada kopējais apgrozījums sasniedzis 4.1 miljonu latu.
Vidējais strādājošo skaits – 490.
Jau vairākus gadus "CATA" ir lielākais nodokļu maksātājs Cēsu rajonā un 2002. gadā atzīta par lielāko nodokļu maksātāju lielo uzņēmumu grupā Vidzemes reģionā.
